7. Devatāvaggo

1. Anāgāmiphalasuttaṃ

65. ‘‘Cha , bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo anāgāmiphalaṃ sacchikātuṃ. Katame cha? Assaddhiyaṃ, ahirikaṃ, anottappaṃ, kosajjaṃ, muṭṭhassaccaṃ, duppaññataṃ – ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo anāgāmiphalaṃ sacchikātuṃ.

‘‘Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo anāgāmiphalaṃ sacchikātuṃ. Katame cha? Assaddhiyaṃ, ahirikaṃ, anottappaṃ, kosajjaṃ, muṭṭhassaccaṃ, duppaññataṃ – ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo anāgāmiphalaṃ sacchikātu’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Arahattasuttaṃ

66. ‘‘Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame cha? Thinaṃ [thīnaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)], middhaṃ, uddhaccaṃ, kukkuccaṃ, assaddhiyaṃ, pamādaṃ – ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ.

‘‘Cha , bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame cha? Thinaṃ, middhaṃ, uddhaccaṃ, kukkuccaṃ, assaddhiyaṃ, pamādaṃ – ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātu’’nti. Dutiyaṃ.

3. Mittasuttaṃ

67. ‘‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko, pāpamitte [pāpake mitte (ka.)] sevamāno bhajamāno payirupāsamāno, tesañca diṭṭhānugatiṃ āpajjamāno ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sīlāni aparipūretvā kāmarāgaṃ vā rūparāgaṃ vā arūparāgaṃ vā pajahissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

‘‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno, tesañca diṭṭhānugatiṃ āpajjamāno ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sīlāni paripūretvā kāmarāgaṃ vā rūparāgaṃ vā arūparāgaṃ vā pajahissatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Saṅgaṇikārāmasuttaṃ

68. ‘‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, gaṇārāmo gaṇarato gaṇārāmataṃ anuyutto, eko paviveke abhiramissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Eko paviveke anabhiramanto cittassa nimittaṃ gahessatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Cittassa nimittaṃ agaṇhanto sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Sammāsamādhiṃ aparipūretvā saṃyojanāni pajahissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Saṃyojanāni appahāya nibbānaṃ sacchikarissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

‘‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu na saṅgaṇikārāmo na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na gaṇārāmo na gaṇarato na gaṇārāmataṃ anuyutto, eko paviveke abhiramissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Eko paviveke abhiramanto cittassa nimittaṃ gahessatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Cittassa nimittaṃ gaṇhanto sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Sammāsamādhiṃ paripūretvā saṃyojanāni pajahissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Saṃyojanāni pahāya nibbānaṃ sacchikarissatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Catutthaṃ.

5. Devatāsuttaṃ



7. 天品
1. 不还果经
65. "诸比丘，若不断除六法，就不可能证得不还果。是哪六法？不信、无惭、无愧、懈怠、失念、恶慧——诸比丘，若不断除这六法，就不可能证得不还果。
诸比丘，若断除六法，就可能证得不还果。是哪六法？不信、无惭、无愧、懈怠、失念、恶慧——诸比丘，若断除这六法，就可能证得不还果。"第一
2. 阿罗汉果经
66. "诸比丘，若不断除六法，就不可能证得阿罗汉果。是哪六法？昏沉、睡眠、掉举、恶作、不信、放逸——诸比丘，若不断除这六法，就不可能证得阿罗汉果。
诸比丘，若断除六法，就可能证得阿罗汉果。是哪六法？昏沉、睡眠、掉举、恶作、不信、放逸——诸比丘，若断除这六法，就可能证得阿罗汉果。"第二
3. 朋友经
67. "诸比丘，若比丘亲近恶友、恶伴、恶同事，与恶友交往、结交、亲近，随顺他们的见解，要完成增上行法是不可能的。若未完成增上行法，要完成学处之法是不可能的。若未完成学处之法，要完成诸戒是不可能的。若未完成诸戒，要断除欲贪、色贪或无色贪是不可能的。
诸比丘，若比丘亲近善友、善伴、善同事，与善友交往、结交、亲近，随顺他们的见解，要完成增上行法是可能的。若已完成增上行法，要完成学处之法是可能的。若已完成学处之法，要完成诸戒是可能的。若已完成诸戒，要断除欲贪、色贪或无色贪是可能的。"第三
4. 乐众经
68. "诸比丘，若比丘乐于群聚、喜爱群聚、专注群聚之乐，乐于集会、喜爱集会、专注集会之乐，要独自喜乐远离是不可能的。若不能独自喜乐远离，要把握心相是不可能的。若不能把握心相，要完成正见是不可能的。若未完成正见，要完成正定是不可能的。若未完成正定，要断除诸结是不可能的。若不断除诸结，要证悟涅槃是不可能的。
诸比丘，若比丘不乐于群聚、不喜爱群聚、不专注群聚之乐，不乐于集会、不喜爱集会、不专注集会之乐，要独自喜乐远离是可能的。若能独自喜乐远离，要把握心相是可能的。若能把握心相，要完成正见是可能的。若已完成正见，要完成正定是可能的。若已完成正定，要断除诸结是可能的。若断除诸结，要证悟涅槃是可能的。"第四
5. 天神经
[请提供原文以便翻译]

69. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ , bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.

Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ abhivādetvā etadavoca – ‘‘imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Idha, bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti…pe… saṅghagāravo hoti… sikkhāgāravo hoti … suvaco hoti… kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena . Imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī’’ti.

‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Sādhu kho tvaṃ, sāriputta, imassa mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāsi. Idha, sāriputta, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti…pe… saṅghagāravo hoti… sikkhāgāravo hoti… suvaco hoti… kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Imassa kho, sāriputta, mayā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti. Pañcamaṃ.

6. Samādhisuttaṃ



69. 这时，在深夜时分，有一位容色殊胜的天神照亮了整个祇园（位于现今印度北方邦斯拉瓦斯提），来到世尊所在处。来到后，礼敬世尊，站在一旁。站在一旁的那位天神对世尊如是说："尊者，这六法能使比丘不退转。是哪六法？恭敬师长、恭敬法、恭敬僧团、恭敬学处、易受教导、亲近善友——尊者，这六法能使比丘不退转。"那位天神如是说。导师表示赞同。那时，那位天神知道"导师赞同我"，礼敬世尊，右绕后，就在那里消失了。
这时，世尊在那夜过后召集比丘们说："诸比丘，在这一夜，有一位容色殊胜的天神照亮了整个祇园，来到我这里。来到后，礼敬我，站在一旁。诸比丘，站在一旁的那位天神对我如是说：'尊者，这六法能使比丘不退转。是哪六法？恭敬师长、恭敬法、恭敬僧团、恭敬学处、易受教导、亲近善友——尊者，这六法能使比丘不退转。'诸比丘，那位天神如是说。说完这些后，礼敬我，右绕后，就在那里消失了。"
当这么说时，尊者舍利弗礼敬世尊后如是说："尊者，对于世尊简略所说，我如是详细理解其义：在此，尊者，比丘自己恭敬师长，也赞叹恭敬师长。若其他比丘不恭敬师长，他劝导他们恭敬师长。若其他比丘恭敬师长，他适时说出他们真实正确的赞叹。自己恭敬法......恭敬僧团......恭敬学处......易受教导......亲近善友，也赞叹亲近善友。若其他比丘不亲近善友，他劝导他们亲近善友。若其他比丘亲近善友，他适时说出他们真实正确的赞叹。尊者，对于世尊简略所说，我如是详细理解其义。"
"善哉！善哉！舍利弗！善哉！舍利弗，你如是详细理解我简略所说之义。舍利弗，在此，比丘自己恭敬师长，也赞叹恭敬师长。若其他比丘不恭敬师长，他劝导他们恭敬师长。若其他比丘恭敬师长，他适时说出他们真实正确的赞叹。自己恭敬法......恭敬僧团......恭敬学处......易受教导......亲近善友，也赞叹亲近善友。若其他比丘不亲近善友，他劝导他们亲近善友。若其他比丘亲近善友，他适时说出他们真实正确的赞叹。舍利弗，我简略所说之义，应如是详细理解。"第五
6. 定经
[请提供原文以便翻译]

70. ‘‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu na santena samādhinā na paṇītena na paṭippassaddhiladdhena [na paṭippassaddhaladdhena (sī.)] na ekodibhāvādhigatena anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhavissati – ekopi hutvā bahudhā bhavissati, bahudhāpi hutvā eko bhavissati…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattessatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇissati – dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānissati – sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānissati …pe… vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. ‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissati…pe… yathākammūpage satte pajānissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati . ‘Āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

‘‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu santena samādhinā paṇītena paṭippassaddhiladdhena ekodibhāvādhigatena anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhavissati…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattessatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇissati – dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānissati – sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānissati…pe… vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. ‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānissatī’ti ṭhānametaṃ vijjati . ‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ…pe… sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Sakkhibhabbasuttaṃ

71. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇituṃ sati sati āyatane. Katamehi chahi? Idha , bhikkhave, bhikkhu ‘ime hānabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘ime ṭhitibhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘ime visesabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘ime nibbedhabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, asakkaccakārī ca hoti, asappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇituṃ sati sati āyatane.

‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇituṃ sati sati āyatane. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘ime hānabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ime ṭhitibhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ime visesabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ime nibbedhabhāgiyā dhammā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, sakkaccakārī ca hoti, sappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇituṃ sati sati āyatane’’ti. Sattamaṃ.

8. Balasuttaṃ



70. "诸比丘，若比丘没有寂静、殊胜、寂止所得、达到专一的定，要经历各种神通——化为多身，多身合为一身......乃至以身自在行至梵天界，这是不可能的。要以清净超人的天耳界，听闻两种声音——天界的和人间的，远处和近处的声音，这是不可能的。要以心识遍知其他众生、他人之心——了知有贪之心为有贪之心......了知解脱之心为解脱之心，这是不可能的。要忆念种种宿住，即：一生、二生......如是忆念具相貌、具细节的种种宿住，这是不可能的。要以清净超人的天眼，见众生......了知众生随业而趣，这是不可能的。要经由诸漏尽......证得后住于其中，这是不可能的。
诸比丘，若比丘有寂静、殊胜、寂止所得、达到专一的定，要经历各种神通......乃至以身自在行至梵天界，这是可能的。要以清净超人的天耳界，听闻两种声音——天界的和人间的，远处和近处的声音，这是可能的。要以心识遍知其他众生、他人之心——了知有贪之心为有贪之心......了知解脱之心为解脱之心，这是可能的。要忆念种种宿住，即：一生、二生......如是忆念具相貌、具细节的种种宿住，这是可能的。要以清净超人的天眼，见众生死时生时，下劣优胜，善色恶色，善趣恶趣，了知众生随业而趣，这是可能的。要由诸漏尽，无漏心解脱......证得后住于其中，这是可能的。"第六
7. 亲证经
71. "诸比丘，具足六法的比丘，在有因缘时不可能在此处此处证得亲证。是哪六法？在此，诸比丘，比丘不如实了知'这些是退分法'，不如实了知'这些是住分法'，不如实了知'这些是胜进分法'，不如实了知'这些是决择分法'，且行事不恭敬，行不适宜之事。诸比丘，具足这六法的比丘，在有因缘时不可能在此处此处证得亲证。
诸比丘，具足六法的比丘，在有因缘时可能在此处此处证得亲证。是哪六法？在此，诸比丘，比丘如实了知'这些是退分法'，如实了知'这些是住分法'，如实了知'这些是胜进分法'，如实了知'这些是决择分法'，且行事恭敬，行适宜之事。诸比丘，具足这六法的比丘，在有因缘时可能在此处此处证得亲证。"第七
8. 力经
[请提供原文以便翻译]

72. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo samādhismiṃ [samādhimhi (ka.)] balataṃ pāpuṇituṃ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu na samādhissa samāpattikusalo hoti, na samādhissa ṭhitikusalo hoti, na samādhissa [na samādhimhā (ka.) uparisattakanipāte devatāvagge pana sabbatthapi ‘‘samādhissa’’itveva dissati] vuṭṭhānakusalo hoti, asakkaccakārī ca hoti, asātaccakārī ca, asappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo samādhismiṃ balataṃ pāpuṇituṃ.

‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo samādhismiṃ balataṃ pāpuṇituṃ. Katamehi chahi? Idha , bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, sakkaccakārī ca hoti, sātaccakārī ca, sappāyakārī ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo samādhismiṃ balataṃ pāpuṇitu’’nti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamatajjhānasuttaṃ

73. ‘‘Cha, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame cha? Kāmacchandaṃ, byāpādaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchaṃ. Kāmesu kho panassa ādīnavo na yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭho hoti. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ.

‘‘Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame cha? Kāmacchandaṃ, byāpādaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchaṃ, kāmesu kho panassa ādīnavo na yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭho hoti. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitu’’nti. Navamaṃ.

10. Dutiyatajjhānasuttaṃ



72. "诸比丘，具足六法的比丘，不可能获得定的力量。是哪六法？在此，诸比丘，比丘不善巧于定的证入，不善巧于定的安住，不善巧于定的出离，且行事不恭敬，不持续精进，行不适宜之事。诸比丘，具足这六法的比丘，不可能获得定的力量。
诸比丘，具足六法的比丘，可能获得定的力量。是哪六法？在此，诸比丘，比丘善巧于定的证入，善巧于定的安住，善巧于定的出离，且行事恭敬，持续精进，行适宜之事。诸比丘，具足这六法的比丘，可能获得定的力量。"第八
9. 初禅经第一
73. "诸比丘，若不断除六法，就不可能证得初禅而住。是哪六法？欲贪、嗔恚、昏沉睡眠、掉举恶作、疑。而且他未以正慧如实善见欲的过患。诸比丘，若不断除这六法，就不可能证得初禅而住。
诸比丘，若断除六法，就可能证得初禅而住。是哪六法？欲贪、嗔恚、昏沉睡眠、掉举恶作、疑，而且他已以正慧如实善见欲的过患。诸比丘，若断除这六法，就可能证得初禅而住。"第九
10. 初禅经第二
[请提供原文以便翻译]

74. ‘‘Cha , bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame cha? Kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ, kāmasaññaṃ, byāpādasaññaṃ, vihiṃsāsaññaṃ – ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ.

‘‘Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Katame cha? Kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ, kāmasaññaṃ, byāpādasaññaṃ, vihiṃsāsaññaṃ – ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitu’’nti. Dasamaṃ.

Devatāvaggo sattamo. [dutiyo (syā. ka.)]

Tassuddānaṃ –

Anāgāmi arahaṃ mittā, saṅgaṇikārāmadevatā;

Samādhi sakkhibhabbaṃ balaṃ, tajjhānā apare duveti.

74. "诸比丘，若不断除六法，就不可能证得初禅而住。是哪六法？欲寻、嗔恚寻、伤害寻、欲想、嗔恚想、伤害想——诸比丘，若不断除这六法，就不可能证得初禅而住。
诸比丘，若断除六法，就可能证得初禅而住。是哪六法？欲寻、嗔恚寻、伤害寻、欲想、嗔恚想、伤害想——诸比丘，若断除这六法，就可能证得初禅而住。"第十
天品第七
其摄颂：
不还与罗汉、朋友、
乐众并天神；
定与亲证力，
禅那复有二。


